Smēķēšana jau gadu desmitiem ir viena no galvenajām novēršamajām nāves un slimību cēloņiem pasaulē. Pasaules Veselības organizācija lēš, ka katru gadu tabakas lietošanas dēļ mirst vairāk nekā 8 miljoni cilvēku, no kuriem apmēram 1,2 miljoni ir pasīvās smēķēšanas upuri. Šajā kontekstā elektronisko cigarešu parādīšanās ir raisījusi plašas diskusijas gan sabiedrībā, gan veselības aprindās. Daudzi tās uzskata par mazāk kaitīgu alternatīvu, taču jautājums par to reālo drošību joprojām ir aktuāls un sarežģīts. Šis raksts piedāvā padziļinātu, uz pierādījumiem balstītu salīdzinošo analīzi starp elektroniskajām un tradicionālajām cigaretēm, sniedzot lasītājam iespēju izdarīt informētu izvēli.
Ķīmiskais sastāvs un emisijas
Tradicionālās cigaretes darbojas uz tabakas sadegšanas principa. Sadegot, tabaka izdala daudzus toksiskus savienojumus, kas kopumā pārsniedz 7000 dažādu ķīmisko vielu. To vidū ir darva, oglekļa monoksīds, formaldehīds, benzopirēns un citi kancerogēni, kuri izraisa dažādas elpceļu, sirds un asinsvadu slimības, kā arī audzējus. Darvas daļiņas uzkrājas plaušās, veidojot ilgstošu iekaisumu un bojājot elpceļu epitēliju. Oglekļa monoksīds, savukārt, konkurē ar skābekli asinīs, pasliktinot audu apgādi ar skābekli.
Elektroniskās cigaretes nesadedzina tabaku. Tā vietā tās silda šķidrumu jeb e-šķidrumu, pārvēršot to ieelpojamā tvaikā. Šis šķidrums parasti satur propilēnglikolu, augu glicerīnu, nikotīnu un dažādas garšas vielas. Pētījumi liecina, ka e-cigarešu tvaikos konstatēts ievērojami mazāk toksisku vielu nekā tradicionālajos tabakas dūmos. Tomēr tajos joprojām var būt sastopami metāli (piemēram, niķelis, svins), aldehīdi un citi kaitīgi produkti, kas rodas šķidruma karsēšanas laikā, it īpaši augstā temperatūrā vai nepareizi lietojot ierīci.
Ietekme uz veselību
Ilgtermiņa sekas, ko rada tradicionālo cigarešu smēķēšana, ir labi dokumentētas. Tās ietver plaušu vēzi, balsenes un mutes dobuma vēzi, hronisku bronhītu, emfizēmu, sirds slimības un insultu. Turklāt smēķētājiem ir samazināta imūnsistēmas darbība, kā arī palielināts risks infekciju slimību attīstībai, piemēram, gripai un tuberkulozei. Pasīvā smēķēšana ietekmē bērnus, izraisot astmu, pneimoniju un pat pēkšņās nāves sindromu zīdaiņiem.
Elektronisko cigarešu ilgtermiņa ietekme vēl nav pilnībā izpētīta, taču ir pieejami daži dati par īstermiņa sekām. Ir pierādīts, ka tās var izraisīt gļotādu kairinājumu, klepu, kakla sāpes, galvassāpes un elpas trūkumu. Tāpat daži lietotāji piedzīvojuši plaušu bojājumus, tostarp t.s. EVALI (e-cigarette or vaping associated lung injury) — stāvokli, kas ASV izraisīja desmitiem nāves gadījumu, īpaši saistībā ar THC saturošu vai nelegālu e-šķidrumu lietošanu. Daži pētījumi arī norāda, ka ilgstoša e-cigarešu lietošana var veicināt hronisku iekaisumu un endotēlija disfunkciju, kas saistīta ar sirds slimībām.
Atkarības potenciāls
Nikotīns, neatkarīgi no tā uzņemšanas veida, izraisa spēcīgu fizioloģisku un psiholoģisku atkarību. Elektroniskajās cigaretēs nikotīna koncentrācija ir dažāda, taču modernās ierīces — īpaši ar nikotīna sāļiem — ļauj uzņemt nikotīnu ātri un efektīvi, līdzīgi kā tradicionālā smēķēšana. Tas var veicināt lielāku nikotīna patēriņu, īpaši nepieredzējušiem lietotājiem, kas nav apzinājušies devu spēku.
Vēl vairāk — e-cigaretes bieži tiek uzskatītas par mazāk kaitīgām, kā rezultātā lietotāji tās izmanto biežāk un ilgāk. Atkarības risks ir īpaši augsts pusaudžiem un jauniešiem, kuru smadzenes vēl attīstās un ir uzņēmīgākas pret nikotīna ietekmi. Nikotīna iedarbība šajā vecumā var traucēt smadzeņu attīstību, īpaši uzmanības, atmiņas un kontroles mehānismos.
Ietekme uz sabiedrību un jauniešiem
Sabiedrības veselības kontekstā īpaši jāuzsver e-cigarešu popularitāte jauniešu vidū. Aromatizētie šķidrumi ar ogu, augļu, konfekšu un dzērienu garšām padara šos produktus pievilcīgus. Daudzās valstīs, tostarp Latvijā, tiek apspriesti vai jau ieviesti aromātu ierobežojumi, lai mazinātu pievilcību nepilngadīgajiem. Sociālie tīkli un populārās kultūras ietekme arī sekmē šo produktu izplatību — tie nereti tiek prezentēti kā stilīgi, nekaitīgi un pieaugušajiem līdzvērtīgi.
Pastāv bažas, ka e-cigaretes kalpo kā “ieejas vārti” uz nikotīna atkarību un, iespējams, vēlāk arī uz tradicionālo cigarešu lietošanu. Pētījumi ASV un Eiropā ir konstatējuši korelāciju starp e-cigarešu lietošanu un pāreju uz tabakas smēķēšanu vēlākā vecumā. Turklāt, pat ja jaunietis nepāriet uz tradicionālajām cigaretēm, viņš var kļūt atkarīgs no nikotīna, kas var negatīvi ietekmēt viņa veselību un dzīves kvalitāti.
Normatīvais regulējums
Gan Latvijā, gan citviet Eiropas Savienībā smēķēšanas regulējums tiek pastāvīgi aktualizēts. Tradicionālās cigaretes tiek pakļautas stingrai kontrolei — tostarp attiecībā uz marķējumu, reklāmu, iepakojumu dizainu un pārdošanu. Ir aizliegta smēķēšana publiskās vietās, noteikti akcīzes nodokļi un pieņemti stingri noteikumi attiecībā uz tabakas izstrādājumu uzglabāšanu un izplatīšanu.
Elektroniskās cigaretes sākotnēji tika regulētas vājāk, taču, ņemot vērā to izplatību un potenciālo ietekmi uz sabiedrību, pēdējos gados to regulācija ir kļuvusi stingrāka. Latvijā ir noteikti ierobežojumi nikotīna koncentrācijai (maksimāli 20 mg/ml), pārdošana nepilngadīgajiem ir aizliegta, kā arī noteikti reklāmas ierobežojumi. Daudzās valstīs tiek ieviesta prasība reģistrēt šķidrumu sastāvu un ziņot par iespējamām blaknēm.
Salīdzinot tradicionālās un elektroniskās cigaretes, jāsecina, ka neviena no tām nav pilnībā nekaitīga. Tomēr ir pamatoti uzskatīt, ka e-cigaretes, īpaši lietojot tās kontrolēti un īslaicīgi, var būt mazāk kaitīgas nekā tabakas dūmi. Tajā pašā laikā tās nav brīvas no riskiem, jo īpaši ja tiek lietotas ilgstoši, lielās devās vai sākotnējiem lietotājiem — jauniešiem.
Veselības aprūpes speciālisti uzsver: visdrošākā stratēģija ir pilnīga atteikšanās no nikotīna un tabakas izstrādājumu lietošanas. Ja e-cigaretes tiek izmantotas kā daļa no smēķēšanas atmešanas plāna, to būtu jādara profesionāla uzraudzībā. Publiskās veselības politikas izaicinājums ir līdzsvarot šo ierīču potenciālu kā atmešanas līdzekli ar nepieciešamību aizsargāt jauniešus no nikotīna atkarības riska.